2. Rathakāravaggo

1. Ñātasuttaṃ

11. ‘‘Tīhi , bhikkhave, dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanaahitāya paṭipanno hoti bahujanadukkhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Katamehi tīhi? Ananulomike kāyakamme samādapeti, ananulomike vacīkamme samādapeti, ananulomikesu dhammesu samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanaahitāya paṭipanno hoti bahujanadukkhāya, bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ.

‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamehi tīhi? Anulomike kāyakamme samādapeti, anulomike vacīkamme samādapeti, anulomikesu dhammesu samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato ñāto bhikkhu bahujanahitāya paṭipanno hoti bahujanasukhāya, bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti. Paṭhamaṃ.

2. Sāraṇīyasuttaṃ

12. ‘‘Tīṇimāni , bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sāraṇīyāni [saraṇīyāni (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhavanti. Katamāni tīṇi? Yasmiṃ, bhikkhave, padese rājā khattiyo muddhāvasitto jāto hoti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ padese rājā khattiyo muddhāvasitto hoti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ padese rājā khattiyo muddhāvasitto saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ ajjhāvasati. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṃ sāraṇīyāni bhavanti.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, tīṇimāni bhikkhussa yāvajīvaṃ sāraṇīyāni bhavanti. Katamāni tīṇi? Yasmiṃ, bhikkhave, padese bhikkhu kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ bhikkhussa yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ padese bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ bhikkhussa yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ padese bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ bhikkhussa yāvajīvaṃ sāraṇīyaṃ hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi bhikkhussa yāvajīvaṃ sāraṇīyāni bhavantī’’ti. Dutiyaṃ.

3. Āsaṃsasuttaṃ



2. 车匠品
1. 知名经
"诸比丘,具足三法的知名比丘,是为多人的不利而行,为多人的痛苦,为许多人的无益、不利、痛苦,为天人的痛苦。哪三法?鼓励不适宜的身业,鼓励不适宜的语业,鼓励不适宜的法。诸比丘,具足这三法的知名比丘,是为多人的不利而行,为多人的痛苦,为许多人的无益、不利、痛苦,为天人的痛苦。
诸比丘,具足三法的知名比丘,是为多人的利益而行,为多人的快乐,为许多人的利益、福祉、快乐,为天人的快乐。哪三法?鼓励适宜的身业,鼓励适宜的语业,鼓励适宜的法。诸比丘,具足这三法的知名比丘,是为多人的利益而行,为多人的快乐,为许多人的利益、福祉、快乐,为天人的快乐。"第一。
2. 值得记忆经
"诸比丘,对于灌顶的刹帝利王,有三件终生值得记忆的事。哪三件?诸比丘,刹帝利王灌顶出生的地方。诸比丘,这是灌顶的刹帝利王终生值得记忆的第一件事。
再者,诸比丘,刹帝利王灌顶的地方。诸比丘,这是灌顶的刹帝利王终生值得记忆的第二件事。
再者,诸比丘,刹帝利王灌顶征服战争、胜利后居住的战场。诸比丘,这是灌顶的刹帝利王终生值得记忆的第三件事。诸比丘,这就是灌顶的刹帝利王终生值得记忆的三件事。
同样地,诸比丘,比丘也有三件终生值得记忆的事。哪三件?诸比丘,比丘剃除须发、披上袈裟衣、从在家出家为无家者的地方。诸比丘,这是比丘终生值得记忆的第一件事。
再者,诸比丘,比丘如实了知'这是苦'、如实了知'这是苦集'、如实了知'这是苦灭'、如实了知'这是趣向苦灭之道'的地方。诸比丘,这是比丘终生值得记忆的第二件事。
再者,诸比丘,比丘由于诸漏尽,于现法中自知自证,具足住于无漏心解脱、慧解脱的地方。诸比丘,这是比丘终生值得记忆的第三件事。诸比丘,这就是比丘终生值得记忆的三件事。"第二。
3. 希望经

13. ‘‘Tayome , bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Nirāso, āsaṃso, vigatāso. Katamo ca, bhikkhave puggalo nirāso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule [veṇakule (syā. kaṃ. pī.)] vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho [bahvābādho (syā. kaṃ. pī. ka.)] kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So suṇāti – ‘itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisitto’ti. Tassa na evaṃ hoti – ‘kudāssu nāma mampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantī’ti! Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo nirāso.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, puggalo āsaṃso? Idha , bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto hoti ābhiseko anabhisitto acalappatto [macalappatto (sī. pī.)]. So suṇāti – ‘itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisitto’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘kudāssu nāma mampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantī’ti! Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo āsaṃso.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, puggalo vigatāso? Idha, bhikkhave, rājā hoti khattiyo muddhāvasitto. So suṇāti – ‘itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisitto’ti. Tassa na evaṃ hoti – ‘kudāssu nāma mampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantī’ti! Taṃ kissa hetu? Yā hissa, bhikkhave, pubbe anabhisittassa abhisekāsā sā [sāssa (sī. syā. kaṃ. pī.)] paṭippassaddhā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo vigatāso. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu. Katame tayo? Nirāso, āsaṃso, vigatāso. Katamo ca, bhikkhave, puggalo nirāso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. So suṇāti – ‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Tassa na evaṃ hoti – ‘kudāssu nāma ahampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī’ti! Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo nirāso.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, puggalo āsaṃso? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti kalyāṇadhammo. So suṇāti āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘kudāssu nāma ahampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī’ti! Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo āsaṃso.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, puggalo vigatāso? Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo. So suṇāti – ‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Tassa na evaṃ hoti – ‘kudāssu nāma ahampi āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharissāmī’ti! Taṃ kissa hetu? Yā hissa, bhikkhave, pubbe avimuttassa vimuttāsā sā paṭippassaddhā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo vigatāso. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsū’’ti. Tatiyaṃ.

4. Cakkavattisuttaṃ



"诸比丘,世间存在这三种人。哪三种?无希望者、有希望者、已离希望者。
诸比丘,什么是无希望者?在此,诸比丘,某人生于低贱种姓,或生于旃陀罗家、竹匠家、猎人家、车匠家、清洁工家,贫穷、食物饮料稀少、生活艰难,难以获得衣食。他相貌丑陋、难看、矮小,多病,或瞎眼、或跛脚、或半身不遂,不能获得食物、饮料、衣服、车乘、花鬘、香料、卧具、住处和灯具。他听说:'某某刹帝利被刹帝利们以刹帝利灌顶礼仪灌顶了。'他不会这样想:'什么时候刹帝利们也会以刹帝利灌顶礼仪灌顶我呢?'诸比丘,这被称为无希望者。
诸比丘,什么是有希望者?在此,诸比丘,灌顶刹帝利王的长子是应受灌顶而未受灌顶、已达不动摇地位者。他听说:'某某刹帝利被刹帝利们以刹帝利灌顶礼仪灌顶了。'他会这样想:'什么时候刹帝利们也会以刹帝利灌顶礼仪灌顶我呢?'诸比丘,这被称为有希望者。
诸比丘,什么是已离希望者?在此,诸比丘,有一位灌顶刹帝利王。他听说:'某某刹帝利被刹帝利们以刹帝利灌顶礼仪灌顶了。'他不会这样想:'什么时候刹帝利们也会以刹帝利灌顶礼仪灌顶我呢?'这是什么原因?诸比丘,因为他以前未受灌顶时的灌顶希望已经平息了。诸比丘,这被称为已离希望者。诸比丘,这就是世间存在的三种人。
同样地,诸比丘,比丘中也存在这三种人。哪三种?无希望者、有希望者、已离希望者。
诸比丘,什么是无希望者?在此,诸比丘,某人破戒、恶法,不净、行为可疑、隐藏罪行,非沙门而自称沙门,非梵行者而自称梵行者,内心腐败、充满欲望、如垃圾堆。他听说:'某某比丘由于诸漏尽,于现法中自知自证,具足住于无漏心解脱、慧解脱。'他不会这样想:'什么时候我也能由于诸漏尽,于现法中自知自证,具足住于无漏心解脱、慧解脱呢?'诸比丘,这被称为无希望者。
诸比丘,什么是有希望者?在此,诸比丘,有一位持戒、善法的比丘。他听说:'某某比丘由于诸漏尽,于现法中自知自证,具足住于无漏心解脱、慧解脱。'他会这样想:'什么时候我也能由于诸漏尽,于现法中自知自证,具足住于无漏心解脱、慧解脱呢?'诸比丘,这被称为有希望者。
诸比丘,什么是已离希望者?在此,诸比丘,有一位阿罗汉、诸漏已尽的比丘。他听说:'某某比丘由于诸漏尽,于现法中自知自证,具足住于无漏心解脱、慧解脱。'他不会这样想:'什么时候我也能由于诸漏尽......具足住呢?'这是什么原因?诸比丘,因为他以前未解脱时的解脱希望已经平息了。诸比丘,这被称为已离希望者。诸比丘,这就是比丘中存在的三种人。"第三。
4. 转轮王经

14. ‘‘Yopi so, bhikkhave, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā sopi na arājakaṃ cakkaṃ vattetī’’ti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ko pana, bhante, rañño cakkavattissa dhammikassa dhammarañño rājā’’ti [cakkanti (ka.)]? ‘‘Dhammo, bhikkhū’’ti bhagavā avoca – ‘‘idha, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya [garukaronto (sī. syā. kaṃ. pī.)] dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati antojanasmiṃ’’.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati khattiyesu, anuyantesu [anuyuttesu (sī. syā. kaṃ. pī.)], balakāyasmiṃ, brāhmaṇagahapatikesu , negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu. Sa kho so bhikkhu rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā antojanasmiṃ, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā khattiyesu, anuyantesu, balakāyasmiṃ, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu, dhammeneva cakkaṃ vatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhu [bhikkhave (ka.)], tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati kāyakammasmiṃ – ‘evarūpaṃ kāyakammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ kāyakammaṃ na sevitabba’’’nti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhu, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati vacīkammasmiṃ – ‘evarūpaṃ vacīkammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ vacīkammaṃ na sevitabba’nti…pe… manokammasmiṃ – ‘evarūpaṃ manokammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ na sevitabba’’’nti.

‘‘Sa kho so, bhikkhu, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā kāyakammasmiṃ, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā vacīkammasmiṃ, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā manokammasmiṃ, dhammeneva anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti. Taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmi’’nti. Catutthaṃ.

5. Sacetanasuttaṃ



"诸比丘,即使是如法的法王转轮圣王,也不能无王而转轮。"当这样说时,一位比丘对世尊说:"尊者,谁是如法的法王转轮圣王的王呢?""比丘,是法。"世尊说,"在此,比丘,如法的法王转轮圣王依止法、尊重法、尊敬法、崇拜法,以法为旗帜,以法为标记,以法为主,对宫内人民施行如法的保护、守卫和安全。
再者,比丘,如法的法王转轮圣王依止法、尊重法、尊敬法、崇拜法,以法为旗帜,以法为标记,以法为主,对刹帝利、随从、军队、婆罗门居士、城邑乡村居民、沙门婆罗门、野兽和鸟类施行如法的保护、守卫和安全。比丘,那位如法的法王转轮圣王依止法、尊重法、尊敬法、崇拜法,以法为旗帜,以法为标记,以法为主,对宫内人民施行如法的保护、守卫和安全,对刹帝利、随从、军队、婆罗门居士、城邑乡村居民、沙门婆罗门、野兽和鸟类施行如法的保护、守卫和安全后,如法地转动轮宝。那轮宝是任何人类敌对者都无法逆转的。
同样地,比丘,如来、阿罗汉、正等正觉者,如法的法王,依止法、尊重法、尊敬法、崇拜法,以法为旗帜,以法为标记,以法为主,对身业施行如法的保护、守卫和安全:'这样的身业应当实行,这样的身业不应当实行。'
再者,比丘,如来、阿罗汉、正等正觉者,如法的法王,依止法、尊重法、尊敬法、崇拜法,以法为旗帜,以法为标记,以法为主,对语业施行如法的保护、守卫和安全:'这样的语业应当实行,这样的语业不应当实行。'......对意业施行如法的保护、守卫和安全:'这样的意业应当实行,这样的意业不应当实行。'
比丘,那如来、阿罗汉、正等正觉者,如法的法王,依止法、尊重法、尊敬法、崇拜法,以法为旗帜,以法为标记,以法为主,对身业施行如法的保护、守卫和安全,对语业施行如法的保护、守卫和安全,对意业施行如法的保护、守卫和安全后,如法地转动无上法轮。那法轮是沙门、婆罗门、天、魔、梵天或世间任何人都无法逆转的。"第四。
5. 有意识经

15. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, rājā ahosi sacetano [pacetano (sī. syā. kaṃ. pī.)] nāma. Atha kho, bhikkhave, rājā sacetano rathakāraṃ āmantesi – ‘ito me, samma rathakāra, channaṃ māsānaṃ accayena saṅgāmo bhavissati. Sakkhissasi [sakkhasi (syā. kaṃ. pī.)] me, samma rathakāra, navaṃ cakkayugaṃ kātu’nti? ‘Sakkomi devā’ti kho, bhikkhave, rathakāro rañño sacetanassa paccassosi. Atha kho, bhikkhave, rathakāro chahi māsehi chārattūnehi ekaṃ cakkaṃ niṭṭhāpesi. Atha kho, bhikkhave, rājā sacetano rathakāraṃ āmantesi – ‘ito me, samma rathakāra, channaṃ divasānaṃ accayena saṅgāmo bhavissati, niṭṭhitaṃ navaṃ cakkayuga’nti? ‘Imehi kho, deva, chahi māsehi chārattūnehi ekaṃ cakkaṃ niṭṭhita’nti. ‘Sakkhissasi pana me, samma rathakāra, imehi chahi divasehi dutiyaṃ cakkaṃ niṭṭhāpetu’nti? ‘Sakkomi devā’ti kho, bhikkhave, rathakāro chahi divasehi dutiyaṃ cakkaṃ niṭṭhāpetvā navaṃ cakkayugaṃ ādāya yena rājā sacetano tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ sacetanaṃ etadavoca – ‘idaṃ te, deva, navaṃ cakkayugaṃ niṭṭhita’nti. ‘Yañca te idaṃ, samma rathakāra, cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi yañca te idaṃ cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ, imesaṃ kiṃ nānākaraṇaṃ? Nesāhaṃ kiñci nānākaraṇaṃ passāmī’ti. ‘Atthesaṃ, deva, nānākaraṇaṃ. Passatu devo nānākaraṇa’’’nti.

‘‘Atha kho, bhikkhave, rathakāro yaṃ taṃ cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ taṃ pavattesi. Taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṃ papati. Yaṃ pana taṃ cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi taṃ pavattesi. Taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi.

‘‘‘Ko nu kho, samma rathakāra, hetu ko paccayo yamidaṃ [yadidaṃ (ka.)] cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṃ papati? Ko pana, samma rathakāra, hetu ko paccayo yamidaṃ cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi taṃ pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsī’ti? ‘Yamidaṃ, deva, cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ tassa nemipi savaṅkā sadosā sakasāvā, arāpi savaṅkā sadosā sakasāvā, nābhipi savaṅkā sadosā sakasāvā. Taṃ nemiyāpi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā, arānampi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā, nābhiyāpi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṃ papati. Yaṃ pana taṃ, deva, cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi tassa nemipi avaṅkā adosā akasāvā, arāpi avaṅkā adosā akasāvā, nābhipi avaṅkā adosā akasāvā. Taṃ nemiyāpi avaṅkattā adosattā akasāvattā, arānampi avaṅkattā adosattā akasāvattā, nābhiyāpi avaṅkattā adosattā akasāvattā pavattitaṃ samānaṃ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsī’’’ti.

‘‘Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṃ evamassa – ‘añño nūna tena samayena so rathakāro ahosī’ti! Na kho panetaṃ, bhikkhave, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena so rathakāro ahosiṃ. Tadāhaṃ, bhikkhave, kusalo dāruvaṅkānaṃ dārudosānaṃ dārukasāvānaṃ. Etarahi kho panāhaṃ, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho kusalo kāyavaṅkānaṃ kāyadosānaṃ kāyakasāvānaṃ, kusalo vacīvaṅkānaṃ vacīdosānaṃ vacīkasāvānaṃ, kusalo manovaṅkānaṃ manodosānaṃ manokasāvānaṃ. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyavaṅko appahīno kāyadoso kāyakasāvo, vacīvaṅko appahīno vacīdoso vacīkasāvo, manovaṅko appahīno manodoso manokasāvo, evaṃ papatitā te, bhikkhave, imasmā dhammavinayā, seyyathāpi taṃ cakkaṃ chahi divasehi niṭṭhitaṃ.


一时,世尊住在波罗奈仙人落处的鹿野苑。在那里,世尊对比丘们说:"诸比丘。"那些比丘回答说:"尊者。"世尊说道:
"诸比丘,从前有一位名叫萨切塔那的国王。那时,诸比丘,萨切塔那王对车匠说:'朋友车匠,从今天起六个月后将有一场战争。朋友车匠,你能为我制作一对新车轮吗?''陛下,我能。'诸比丘,车匠回答萨切塔那王。然后,诸比丘,车匠用了六个月零六夜完成了一个车轮。那时,诸比丘,萨切塔那王对车匠说:'朋友车匠,从今天起六天后将有一场战争,新的一对车轮完成了吗?''陛下,用了这六个月零六夜,我只完成了一个车轮。''朋友车匠,那你能在这六天内完成第二个车轮吗?''陛下,我能。'诸比丘,车匠在六天内完成了第二个车轮,带着新的一对车轮去见萨切塔那王;到了那里,对萨切塔那王说:'陛下,这是为您完成的新的一对车轮。''朋友车匠,你用六个月零六夜完成的这个车轮,和你用六天完成的这个车轮,它们有什么区别?我看不出它们有什么区别。''陛下,它们是有区别的。请陛下看看区别。'
然后,诸比丘,车匠转动那个用六天完成的车轮。它转动时,行进了制作的距离后,摇晃着倒在地上。而那个用六个月零六夜完成的车轮,他转动它。它转动时,行进了制作的距离后,好像固定在轴上一样停住了。
'朋友车匠,是什么原因,什么条件,使得这个用六天完成的车轮转动时,行进了制作的距离后,摇晃着倒在地上?朋友车匠,又是什么原因,什么条件,使得这个用六个月零六夜完成的车轮转动时,行进了制作的距离后,好像固定在轴上一样停住了?''陛下,这个用六天完成的车轮,它的轮圈是弯曲的、有缺陷的、有瑕疵的,辐条是弯曲的、有缺陷的、有瑕疵的,轮毂也是弯曲的、有缺陷的、有瑕疵的。由于轮圈的弯曲、缺陷、瑕疵,辐条的弯曲、缺陷、瑕疵,轮毂的弯曲、缺陷、瑕疵,它转动时,行进了制作的距离后,摇晃着倒在地上。而那个用六个月零六夜完成的车轮,陛下,它的轮圈是笔直的、无缺陷的、无瑕疵的,辐条是笔直的、无缺陷的、无瑕疵的,轮毂也是笔直的、无缺陷的、无瑕疵的。由于轮圈的笔直、无缺陷、无瑕疵,辐条的笔直、无缺陷、无瑕疵,轮毂的笔直、无缺陷、无瑕疵,它转动时,行进了制作的距离后,好像固定在轴上一样停住了。'
诸比丘,你们可能会这样想:'那时的车匠一定是别人吧!'诸比丘,不应该这样看。那时的车匠就是我。那时,诸比丘,我精通木材的弯曲、缺陷、瑕疵。而现在,诸比丘,我是阿罗汉、正等正觉者,精通身体的弯曲、缺陷、瑕疵,精通语言的弯曲、缺陷、瑕疵,精通心意的弯曲、缺陷、瑕疵。诸比丘,任何比丘或比丘尼,如果身体的弯曲未断、身体的缺陷未除、身体的瑕疵未去,语言的弯曲未断、语言的缺陷未除、语言的瑕疵未去,心意的弯曲未断、心意的缺陷未除、心意的瑕疵未去,诸比丘,他们就会从这法与律中堕落,就像那个用六天完成的车轮一样。


‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyavaṅko pahīno kāyadoso kāyakasāvo, vacīvaṅko pahīno vacīdoso vacīkasāvo, manovaṅko pahīno manodoso manokasāvo , evaṃ patiṭṭhitā te, bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye, seyyathāpi taṃ cakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehi.

‘‘Tasmātiha , bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘kāyavaṅkaṃ pajahissāma kāyadosaṃ kāyakasāvaṃ, vacīvaṅkaṃ pajahissāma vacīdosaṃ vacīkasāvaṃ, manovaṅkaṃ pajahissāma manodosaṃ manokasāva’nti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Pañcamaṃ.

6. Apaṇṇakasuttaṃ

16. ‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ [apaṇṇakataṃ paṭipadaṃ (sī. pī.) ṭīkāya pana sameti] paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāya. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaṃ anuyutto hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ [yatvādhikaraṇametaṃ (sī.)] cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

‘‘Kathañca , bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti – ‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā, rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṃ khayāyā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Attabyābādhasuttaṃ

17. ‘‘Tayome, bhikkhave, dhammā attabyābādhāyapi saṃvattanti, parabyābādhāyapi saṃvattanti, ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti. Katame tayo? Kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā attabyābādhāyapi saṃvattanti, parabyābādhāyapi saṃvattanti, ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti.

‘‘Tayome, bhikkhave, dhammā nevattabyābādhāyapi saṃvattanti, na parabyābādhāyapi saṃvattanti, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattanti. Katame tayo? Kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā nevattabyābādhāyapi saṃvattanti, na parabyābādhāyapi saṃvattanti, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattantī’’ti. Sattamaṃ.

8. Devalokasuttaṃ



"诸比丘,任何比丘或比丘尼,如果身体的弯曲已断、身体的缺陷已除、身体的瑕疵已去,语言的弯曲已断、语言的缺陷已除、语言的瑕疵已去,心意的弯曲已断、心意的缺陷已除、心意的瑕疵已去,诸比丘,他们就会在这法与律中安住,就像那个用六个月零六夜完成的车轮一样。
因此,诸比丘,你们应当这样学习:'我们将断除身体的弯曲、身体的缺陷、身体的瑕疵,我们将断除语言的弯曲、语言的缺陷、语言的瑕疵,我们将断除心意的弯曲、心意的缺陷、心意的瑕疵。'诸比丘,你们应当这样学习。"第五。
6. 无疑经
"诸比丘,具足三法的比丘已行无疑之道,已开始努力灭尽诸漏。哪三法?在此,诸比丘,比丘守护诸根门,饮食知量,专注警寤。
诸比丘,比丘如何守护诸根门?在此,诸比丘,比丘以眼见色时不执取相,不执取细相。因为若住于不防护眼根,则贪忧等恶不善法会流入,为了防护它而实践,守护眼根,在眼根上实行防护。以耳闻声时......以鼻嗅香时......以舌尝味时......以身触所触时......以意识法时不执取相,不执取细相。因为若住于不防护意根,则贪忧等恶不善法会流入,为了防护它而实践,守护意根,在意根上实行防护。诸比丘,比丘就是这样守护诸根门。
诸比丘,比丘如何饮食知量?在此,诸比丘,比丘如理思维而食用食物:'不为嬉戏,不为骄慢,不为装饰,不为庄严,只为维持此身,为了存活,为了止息伤害,为了资助梵行,如此我将除去旧的苦受,不生起新的苦受,我将得以生存,无过且安住。'诸比丘,比丘就是这样饮食知量。
诸比丘,比丘如何专注警寤?在此,诸比丘,比丘在白天经行、坐禅,净化心中的障碍法,在夜晚初夜经行、坐禅,净化心中的障碍法,在夜晚中夜右胁而卧,作狮子卧,一足叠一足,具念正知,心中作意起身想,在夜晚后夜起身,经行、坐禅,净化心中的障碍法。诸比丘,比丘就是这样专注警寤。诸比丘,具足这三法的比丘已行无疑之道,已开始努力灭尽诸漏。"第六。
7. 自害经
"诸比丘,这三法导致自害,导致他害,导致两害。哪三法?身恶行、语恶行、意恶行。诸比丘,这三法导致自害,导致他害,导致两害。
诸比丘,这三法既不导致自害,也不导致他害,也不导致两害。哪三法?身善行、语善行、意善行。诸比丘,这三法既不导致自害,也不导致他害,也不导致两害。"第七。
8. 天界经

18. ‘‘Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘devalokūpapattiyā, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussathā’ti? Nanu tumhe, bhikkhave, evaṃ puṭṭhā aṭṭīyeyyātha harāyeyyātha jiguccheyyāthā’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Iti kira tumhe, bhikkhave, dibbena āyunā aṭṭīyatha harāyatha jigucchatha, dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbenādhipateyyena aṭṭīyatha harāyatha jigucchatha; pageva kho pana, bhikkhave, tumhehi kāyaduccaritena aṭṭīyitabbaṃ harāyitabbaṃ jigucchitabbaṃ, vacīduccaritena… manoduccaritena aṭṭīyitabbaṃ harāyitabbaṃ jigucchitabba’’nti. Aṭṭhamaṃ.

9. Paṭhamapāpaṇikasuttaṃ

19. ‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato pāpaṇiko abhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko pubbaṇhasamayaṃ [majjhantikasamayaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti, sāyanhasamayaṃ na sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko abhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ [phātikattuṃ (sī.), phātikātuṃ (syā. kaṃ. pī.)].

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātiṃ kātuṃ. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti, sāyanhasamayaṃ na sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātiṃ kātuṃ.

‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato pāpaṇiko bhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ. Katamehi tīhi? Idha , bhikkhave, pāpaṇiko pubbaṇhasamayaṃ sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṃ…pe… sāyanhasamayaṃ sakkaccaṃ kammantaṃ adhiṭṭhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko bhabbo anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā bhogaṃ phātiṃ kātuṃ.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātiṃ kātuṃ. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṃ…pe… sāyanhasamayaṃ sakkaccaṃ samādhinimittaṃ adhiṭṭhāti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ adhigantuṃ, adhigataṃ vā kusalaṃ dhammaṃ phātiṃ kātu’’nti. Navamaṃ.

10. Dutiyapāpaṇikasuttaṃ



"诸比丘,如果其他外道游行者这样问你们:'朋友们,你们是为了往生天界而在沙门乔达摩处修梵行吗?'诸比丘,你们被这样问到时,难道不会感到厌恶、羞耻、嫌恶吗?""是的,尊者。""诸比丘,你们对天寿感到厌恶、羞耻、嫌恶,对天色、天乐、天名声、天权力感到厌恶、羞耻、嫌恶;诸比丘,那么你们更应该对身恶行感到厌恶、羞耻、嫌恶,对语恶行......对意恶行感到厌恶、羞耻、嫌恶。"第八。
9. 第一商人经
"诸比丘,具足三支的商人不能获得未获得的财富,或使已获得的财富增长。哪三支?在此,诸比丘,商人在上午时不认真经营事业,在中午时不认真经营事业,在傍晚时不认真经营事业。诸比丘,具足这三支的商人不能获得未获得的财富,或使已获得的财富增长。
同样地,诸比丘,具足三法的比丘不能证得未证得的善法,或使已证得的善法增长。哪三法?在此,诸比丘,比丘在上午时不认真修习定相,在中午时不认真修习定相,在傍晚时不认真修习定相。诸比丘,具足这三法的比丘不能证得未证得的善法,或使已证得的善法增长。
诸比丘,具足三支的商人能获得未获得的财富,或使已获得的财富增长。哪三支?在此,诸比丘,商人在上午时认真经营事业,在中午时......在傍晚时认真经营事业。诸比丘,具足这三支的商人能获得未获得的财富,或使已获得的财富增长。
同样地,诸比丘,具足三法的比丘能证得未证得的善法,或使已证得的善法增长。哪三法?在此,诸比丘,比丘在上午时认真修习定相,在中午时......在傍晚时认真修习定相。诸比丘,具足这三法的比丘能证得未证得的善法,或使已证得的善法增长。"第九。
10. 第二商人经

20. ‘‘Tīhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato pāpaṇiko nacirasseva mahattaṃ vepullattaṃ [mahantattaṃ vā vepullattaṃ vā (pī. ka.)] pāpuṇāti bhogesu. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko cakkhumā ca hoti vidhuro ca nissayasampanno ca. Kathañca, bhikkhave, pāpaṇiko cakkhumā hoti? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko paṇiyaṃ jānāti – ‘idaṃ paṇiyaṃ evaṃ kītaṃ, evaṃ vikkayamānaṃ [vikkīyamānaṃ (?)], ettakaṃ mūlaṃ bhavissati, ettako udayo’ti [uddayoti (sī.)]. Evaṃ kho, bhikkhave, pāpaṇiko cakkhumā hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, pāpaṇiko vidhuro hoti? Idha, bhikkhave, pāpaṇiko kusalo hoti paṇiyaṃ ketuñca vikketuñca. Evaṃ kho, bhikkhave, pāpaṇiko vidhuro hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, pāpaṇiko nissayasampanno hoti? Idha bhikkhave , pāpaṇikaṃ ye te gahapatī vā gahapatiputtā vā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā te evaṃ jānanti – ‘ayaṃ kho bhavaṃ pāpaṇiko cakkhumā vidhuro ca paṭibalo puttadārañca posetuṃ, amhākañca kālena kālaṃ anuppadātu’nti. Te naṃ bhogehi nipatanti – ‘ito, samma pāpaṇika, bhoge karitvā [haritvā (sī. syā. kaṃ.)] puttadārañca posehi, amhākañca kālena kālaṃ anuppadehī’ti. Evaṃ kho, bhikkhave, pāpaṇiko nissayasampanno hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko nacirasseva mahattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti bhogesu.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva mahattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti kusalesu dhammesu. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhumā ca hoti vidhuro ca nissayasampanno ca. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cakkhumā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu cakkhumā hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vidhuro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vidhuro hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu nissayasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati – ‘idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko attho’ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu nissayasampanno hoti. Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva mahattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti kusalesu dhammesū’’ti. Dasamaṃ.

Rathakāravaggo dutiyo.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.


"诸比丘,具足三支的商人不久就能在财富上达到伟大和丰盛。哪三支?在此,诸比丘,商人有眼光,精明,有依靠。诸比丘,商人如何有眼光?在此,诸比丘,商人了解商品:'这商品如此购买,如此销售,将有这么多成本,这么多利润。'诸比丘,商人就是这样有眼光。
诸比丘,商人如何精明?在此,诸比丘,商人善于买卖商品。诸比丘,商人就是这样精明。
诸比丘,商人如何有依靠?在此,诸比丘,那些富有、大财、大富的居士或居士子这样了解商人:'这位商人有眼光,精明,能养活妻儿,能时常给我们利润。'他们就以财富支持他:'朋友商人,从这里获取财富,养活妻儿,时常给我们利润。'诸比丘,商人就是这样有依靠。诸比丘,具足这三支的商人不久就能在财富上达到伟大和丰盛。
同样地,诸比丘,具足三法的比丘不久就能在善法上达到伟大和丰盛。哪三法?在此,诸比丘,比丘有眼光,精明,有依靠。诸比丘,比丘如何有眼光?在此,诸比丘,比丘如实了知'这是苦',如实了知'这是苦集',如实了知'这是苦灭',如实了知'这是趣向苦灭之道'。诸比丘,比丘就是这样有眼光。
诸比丘,比丘如何精明?在此,诸比丘,比丘精进而住,为断不善法,为具足善法,坚强、努力不懈、不舍善法。诸比丘,比丘就是这样精明。
诸比丘,比丘如何有依靠?在此,诸比丘,比丘时常亲近那些多闻、通达圣教、持法、持律、持纲要的比丘,询问请教:'尊者,这是什么?这是什么意思?'那些尊者为他开显未开显的,阐明未阐明的,消除他对种种疑惑之处的疑惑。诸比丘,比丘就是这样有依靠。诸比丘,具足这三法的比丘不久就能在善法上达到伟大和丰盛。"第十。
车匠品第二
第一诵分结束


Tassuddānaṃ –

Ñāto [ñātako (syā. kaṃ.)] sāraṇīyo bhikkhu, cakkavattī sacetano;

Apaṇṇakattā devo ca, duve pāpaṇikena cāti.

其摘要如下:
亲属 可记忆的 比丘
转轮王 有意识的
无疑 天神
两个商人

